Stresa ilgtermiņa ietekme
Stresa ilgtermiņ iedarbība var būt gan fiziski, gan garīgi novājinoša.
Stresa ietekmē organisms pastiprināti ražo tādus hormonus kā adrenalīns, noradrenalīns un kortikosteroīdi.
Īstermiņā šie hormoni rada muskuļu sasprindzinājumu , paātrina elpošanu un sirds darbību.
Ilgtermiņā ar stresu saistītās sūdzības ietver:
- Alerģijas
- Trauksmi un depresiju
- Gremošanas traucējumus
- Nogurumu
- Galvassāpes un migrēnu
- Sirds slimības
- Augstu asinsspiedienu
- Impotenci un priekšlaicīgu ejakulāciju vīriešiem
- Bezmiegu
- Kairinātu urīnpūsli
- Kairināto zarnu sindromu
- Menstruālā cikla problēmas sievietēm
- Mutes un peptiskas čūlas
- Muskuļu sāpes
- Sirdsklauves
- Panikas lēkmes
- Ekzēmu
- Čūlaino kolītu
Stress var paasināt arī daudzas citas slimības, tai skaitā multiplo sklerozi, diabētu un dzimumorgānu herpesu, u.c .
Iespējamie fiziskie traucējumi/slimības, ko izraisa vai paātrina stress ilgtermiņā:
- Hipertonija
- Sirds un asinsvadu slimības
- Migrēna un saspringuma galvassāpes
- Vēzis
- Artrīts
- Elpošanas orgānu slimības
- Čūlas
- Kolīts
- Muskuļu saspringuma problēmas
|
