Stresa profilakse
 
Vienkāršākie līdzekļi pret stresu

Praktiski soļi , kas palīdzēs jums sasniegt emocionālu labklājību
Plānojiet uz priekšu.

Veidojiet sarakstu ar prioritātēm.

Neuzkraujiet sev vezumu, ko nevarat pavilkt. Neieplānojiet dienā paveikt vairāk nekā jūs reāli komfortabli varētu paveikt.

Jāpasaka „nē” nereāliem termiņiem. Nav jājūtas vainīgiem, ja jums ir jāmaina plāni vai to kārtība, dēļ neiespējama saspringta darba grafika.

Ir jāpabeidz svarīgākais uzdevums, pirms uzsākt risināt nākamo.

Atvēliet regulārus pārtraukumus atpūtai. Īsi pārtraukumi starp koncentrētiem garīgās piepūles periodiem ir nepieciešami, it īpaši, ja neesat apmierināti ar esošo projektu un nevarat virzīties uz priekšu. Pārtraukumi palīdzēs atsvaidzināt savas domas un palīdzēs novirzīt domas no negatīvā. Ieteicamais laiks pārtraukumiem ir piecas minūtes katru stundu vai piecpadsmit minūtes katru divu stundu laikā. Tādi pārtraukumi veicinās darba produktivitāti.

Regulāri izmantojiet brīvdienas.

Beidziet dzīvot neatbilstoši saviem līdzekļiem: dzīvošana neatbilstoši saviem līdzekļiem, patiesībā var jūs padarīt slimu. Kāds Alabamas Universitātes zinātnieks pētot Lielbritānijas cilvēku skaitīšanas datus par 8000 mājsaimniecībām, atklāja, ka ģimenēm, kas mēģināja uzturēt savu dzīvesveidu, ko nevarēja atļauties, bija nopietnas veselības problēmas.

Sēdiet taisni. Laba vertikālā poza uzlabo elpošanu un palielina asins plūsmu uz smadzenēm Mēs bieži sakumpstam, kad esam pakļauti stresam, kas ierobežo elpošanu un asinsriti un var pastiprināt bezpalīdzības jūtas.

Iemācieties atpazīt savus stresa simptomus. Tie var ietvert uzbudināmību, bezmiegu, sociālus un / vai seksuālus traucējumus, intereses zudumu par dažādām aktivitātēm, un apetītes trūkumu.

Runājiet par jūs satraucošiem notikumiem ar draugu vai laulāto, pirms jūs sasniedzat kritisko punktu. Ja varat, izraudieties. Tāpat kā runāšana, raudāšana atbrīvo jūtas, un var samazināt risku, kas saistītas ar stresa slimībām. Ja jums nepieciešama papildus palīdzība, meklējiet padomu pie garīgās veselības aprūpes speciālista.
 
Atzīstiet, ka dažas lietas nevar mainīt, un novirziet savu enerģiju uz tām lietām, kuras var mainīt.

Identificējiet sava stresa avotus. Tas dod jums vairāk iespējas reakcijai uz stresu. Ja vajadzīgs, pierakstiet apstākļus, un redzēsiet, kāds modelis parādās. Ja jūs raksiet dziļāk, jums būs lielāka iespēja atklāt savu problēmu saknes. Tas ļaus jums  atrisināt to dziļāk, visefektīvākā veidā.

Veiciniet optimistisku attieksmi. Neiestāstiet sevi, ka jūs ar kaut ko nevarat tikt galā.

Nepakļaujiet sevi notikumiem, kuri jūs izsit no līdzsvara. Ejiet uz banku laikā, kad nav nogurdinošas rindas. Izvairieties no trokšņa, klausoties relaksējošu mūziku.

Saglabājiet humora izjūtu.

Iemācieties izteikt dusmas konstruktīvā veidā. Turot dusmas sevī papildinās jūsu stresa līmeni. Vienkārši var teikt: "tas padara mani ļoti dusmīgu", un izstrādāt pozitīvus soļus , kā izvairīties no dusmas izraisošām situācijām.

Izmantot katru dienu enerģiskai pastaigai, pat tad, ja jums ir tikai 20 minūtes laika.

Atbrīvojiet savu krūšu kurvi, lai brīvāk elpotu: saspringta muskulatūra apgrūtina elpošanu, pastiprina trauksmi. Lai atbrīvotu savu elpošana, paceliet plecus uz augšu un nolaidiet uz leju, pēc tam atpūtieties. Pirmo reizi, ieelpojiet dziļi, izelpojiet, atpūtieties un pavērojiet, kā tas atslābina. Atkārtojiet četras vai piecas reizes, tad ieelpojiet dziļi vēlreiz.

Veiciet roku vingrinājumus: Uzglabājiet rokas trenažieri vai tenisa bumbiņu jūsu rakstāmgaldā darba vietā un saspiediet to saspringtas situācijas lakā. Kad stress izdala adrenalīnu asinsritē, tas pieprasa muskuļu darbību. Saspiešana ir kaut kas , kas paredzēts , lai atbrīvotos, un tas atbilst mūsu ķermeņa "cīņas vai bēgšanas” reakcijai.
 
Aizturiet elpu. Šī metode palīdzēs jums atpūsties 30 sekundēs. Veiciet dziļu ieelpu un aizturiet elpu. Salieciet plaukstu pie plaukstas krūšu priekšā, saspiediet pirkstus kopā. Pagaidiet 5 sekundes, tad lēni izelpojiet caur lūpām, ļaujot rokām atpūsties. Atkārtojiet to piecas vai sešas reizes, līdz jūs nomierināties.
Pievērsiet uzmanību šādām stresa pazīmēm kā spriedzes galvassāpes un pārtrauciet to, ko jūs darāt, lai atpūtos. Ja iespējams ieejiet siltā vannā vai veiciet sev masāžu stresa periodos. Ja tas nav iespējams, praktizējiet dziļu vēdera elpošanu, kad jūtat muskuļu spriedzi .

Esiet vērīgi pret savu diētu. Sāciet ar brokastīm, kas satur proteīnus un ogļhidrātus, lai nodrošinātos ar enerģiju un neļaujiet jūsu dienas plāniem stāties ceļā pusdienām.

Atvēliet sev 10 minūšu brīvlaiku: Meditācija labi mazina stresu, bet dažreiz  ir grūti atrast tai laiku vai vietu. Paņemiet mini-brīvdienas  pie sava darba galda vai virtuves galda. Vienkārši aizvērt acis, elpot dziļi , un iztēlojaties, ka guļat pludmalē. . Izjūtiet saules siltumu. Klausieties viļņu skaņas. Smaržojiet sāli gaisā. Dažas minūtes dienā var lieliski palīdzēt.

Ievērojiet klusumu: Ja jūs strādājat, dzīvojat vai atpūšaties augstu trokšņa līmeņa apvidū, lietojiet ausu aizbāžņus. Pārliecinieties, ka tie, kurus jūs nopērkat , samazina skaņu vismaz par 20 decibeliem.

Atcerieties, ka pie savas nāves gultas, neviens nesaka: "Es vēlētos vēl vairāk laika pavadīt birojā."
Apmeklējiet savu ārstu, ja 

 •Ja jums ir nekontrolējamas dusmas un jūs nezināt kāpēc.
 •Ja jums ir bezmiegs.
 •Ja jums ir grūti uzturēt attiecības.
 •Ja jums ir pastāvīga vainas sajūta.
 •Ja jūs pastāvīgi pārdomājat incidentu savā prātā.
Pārmērīgs stress var izpausties ar brīdinājuma zīmēm tādu slimību veidā kā:

 •Vairogdziedzera slimības
 •Kalcija vielmaiņas traucējumi (pārāk daudz vai pārāk maz)
 •Anēmija
 •Cukura diabēts
 •Depresija
 •Aknu slimības
 •Nieru darbības traucējumi
 •Vitamīnu trūkums

 
 Atbalstiet mūs:
Ja vēlaties atbalstīt Stresa profilakses un veselības uzlabošanas atbalsta fondu, tad lūgums ziedojumiem izmantot  sekojošus konta rekvizītus: Stresa profilakses un veselības uzlabošanas atbalsta fonds, Reģ. Nr.: 40008155633, Kr.Barona 93-8, Rīga LV 1001,  Konts: LV55HABA0551027975476
Kontakti: eneirologs@inbox.lv, mob.t. 299-75-880