Stresa profilakse
 
Mājdzīvnieki
Ieguvumi no mājdzīvniekiem

 Pētījumi rāda, ka pacienti pēc sirdslēkmes, kuriem ir mājdzīvnieki, dzīvo ilgāk.  Pat skatoties uz akvāriju pilnu ar tropu zivīm, var pazemināt asinsspiedienu, vismaz uz laiku.  Pētījumā ar 92 pacientiem, kuri tika stacionēti slimnīcā ar stenokardiju vai sirdslēkmi, tika konstatēts, ka tie, kuriem piederēja mājdzīvnieki biežāk palika dzīvi gadu pēc sirdslēkmes, nekā tie, kuriem nebija mājdzīvnieku.  Pētījumā konstatēts, ka tikai 6 % pacientu, kam piederēja mājdzīvnieki nomira pirmā gada laikā, salīdzinot ar 28 % no tiem, kam nebija mājdzīvnieku (ASV).

 Mājdzīvnieku, kā kompanjonu, terapeitiska lietošana, ir ieguvusi arvien lielāku uzmanību pēdējos gados dažādās pacientu grupās - cilvēkiem ar AIDS vai vēzi, vecāka gadagājuma cilvēkiem, un garīgi slimiem. Atšķirībā no cilvēkiem, ar kuriem mūsu mijiedarbība var būt diezgan sarežģīta un neprognozējama, dzīvniekiem jānodrošina pastāvīgs komforts un jāpievērš uzmanība.  Dzīvnieki iedrošina mūsu audzināšanas instinktus.  Tas arī liek mums justies droši un pilnībā pieņemtiem.  Mēs varam vienkārši būt mēs paši kopā ar savu lolojumu .

 


 
Pētījumi rāda, ka mājdzīvnieki var:

Samazināt stresa izraisītos simptomus.
Pētījumā cilvēki , kuriem veica mutes dobuma ķirurģiskas manipulācijas, dažas minūtes pavadīja skatoties tropu zivju akvāriju. Relaksācijas līmenis tika mērīts ar viņu asinsspiedienu, muskuļu saspringumu un uzvedību. Tika konstatēts, ka indivīdi, kuri skatījās zivis bija daudz relaksētāki nekā tie, kuri pirms operācijas neskatījās uz zivīm. Cilvēki, kuri skatījās uz zivīm bija tikpat mierīga kā citas grupas, kas pirms operācijas tika hipnotizēti. Citi pētnieki ir noskaidrojuši, ka:
• Suņu īpašniekiem ir zemāks asinsspiediens
• Mājdzīvnieku ievešana pansionātā vai slimnīcā var uzlabot cilvēku noskaņojumu un veicinātu viņu sociālo mijiedarbību; prasa mazāk medicīniskās aprūpes
Pētījumi liecina arī, ka suņu īpašniekiem vajadzīga daudz mazāka medicīniskā aprūpe stresa izraisītu sāpju gadījumā, nekā tiem, kuriem nav suņu.

Pievienot gadus jūsu dzīvei
Pētījumos konstatēts, ka sirds pacientiem, kam pieder mājdzīvnieki dzīvoja ievērojami ilgāk pēc izrakstīšanas no slimnīcas , nekā tie, kuriem nebija mājdzīvnieku. Tika konstatēts, ka mājdzīvnieka klātbūtne deva lielāku impulsu izdzīvošanai, nekā dzīvesbiedrs vai draugi.

Kāda veida mājdzīvnieks?

Ir pārsteidzoši, ka tas nav svarīgi, kāds dzīvnieks dod terapeitisko efektu. Tas varētu būt suns, kaķis, papagailis, zelta zivtiņa vai kāds cits. Vienīgais, kam ir nozīme, ir tas, lai jums ir par to interese.

Tomēr ir svarīgi, kā dzīvnieks, kuru esat izvēlējies atbilst jūsu temperamentam, dzīves telpai un dzīvesveidam. Pretējā gadījumā tas radīs papildus stresu. Tātad, noskaidrojiet visu par mājdzīvnieku pirms jūs viņu paņemat pie sevis.



 


 
Kā tas darbojas?

 Ir iespējams, ka cilvēkiem, kuriem pieder mājdzīvnieki var būt atšķirīgas personības iezīmes nekā tiem, kam to nav. Pētījumos ir konstatēts, ka sarežģītas, mainīgas un interesantas ikdienas aktivitātes ir spēcīgākais sociālais kritērijs ilgmūžībai. Mājdzīvnieki caur pieskārienu var fizioloģiski ietekmēt cilvēku ar nomierinošu un relaksējošu iedarbību. Un arī mēma komunikācija ar dzīvnieku, vai vienkārši skatīšanās uz kaķi vai zivtiņām, var radīt atpūtas sajūtu.

Mājdzīvnieku īpašnieki parasti jūtas vajadzīgi un atbildīgi, kas var veicināt izdzīvošanas stimulus. Viņi uzskata, ka viņiem ir nepieciešams izdzīvot , lai rūpētos par saviem mājdzīvniekiem. (Daudzi vēža slimnieki ar mājdzīvniekiem ir dzīvojuši ilgāk, jo viņi uzskatīja, ka viņi ir nepiecienāmi savam mājdzīvniekam!). Suņa glaudīšana, kaķēnu vērošana, vai hipnotiska peldošu zivtiņu vērošana var būt antidots sliktam garastāvoklim vai nogurdinošai dienai.

Mājdzīvnieki, piemēram, suņi un kaķi nodrošina beznosacījumu mīlestību un pieķeršanos. Un mājdzīvnieki var pārvietot mūsu uzmanību tikai uz sevi, kas palīdz mums justies saistītiem ar pasauli.

 
 Atbalstiet mūs:
Ja vēlaties atbalstīt Stresa profilakses un veselības uzlabošanas atbalsta fondu, tad lūgums ziedojumiem izmantot  sekojošus konta rekvizītus: Stresa profilakses un veselības uzlabošanas atbalsta fonds, Reģ. Nr.: 40008155633, Kr.Barona 93-8, Rīga LV 1001,  Konts: LV55HABA0551027975476
Kontakti: eneirologs@inbox.lv, mob.t. 299-75-880