Stresa profilakse
 

Kas ir stress?

Jēdziens „stress” šodien pieder mūsu ikdienai un attiecas tik pat kā uz visām dzīves jomām - stress darbā, brīvā laika stress, eksāmenu stress, stress ģimenē vai ar draugiem – tie ir tikai daži piemēri. Pārslodzes , bezpalīdzības un nomāktības sajūtas pavada pikts garastāvoklis, nervozitāte un steiga. Nereti parādās arī izteiktas fiziskas reakcijas.
Tautas valodā arī ir daudzi izteicieni: „man apstājās sirds”, „man kaut kas ir uz sirds”, „man ir līdz kaklam”, ”man sagriezās kuņģis” u.c.

Sākotnēji jēdziens „stress” nāk no rūpniecisko materiālu izturības pārbaudēm. Ar to apzīmēja materiālu noslogojamību attiecībā uz vilkšanu un iestiepumu. 1936. gadā Hans Selje (Hans Selye), ungāru izcelsmes austriešu-kanādiešu mediķis, pārņēma angļu vārdu „stress” no fizikas, lai ar to apzīmētu „nespecifisku ķermeņa reakciju uz dažādām prasībām”. Viņš ir uzskatāms par stresa izpētes tēvu.

„Trauksmes reakcija pēc  Selye  vai kam kalpo stress?

Stress ir normāla un veselīga reakcija, kurai vēsturiski (akmens laikmetā) būtu mūs fiziski jāsagatavo bēgšanai vai uzbrukumam. Šo vispārējo aktivāciju Hans Selje apzīmēja kā trauksmes reakciju. Tā seko automātiski – bez mūsu piedalīšanās – un parāda vispirms „nespecifisku” enerģijas gatavību, kas vienmēr izskatās vienādi, vienalga, par kādu izraisītāju ir runa. Tikai pēc tam seko specifiska stresa reakcija, kā bēgšana no plēsīga dzīvnieka, vai – šodienas apstākļos – dusmu „norīšana” strīda laikā ar priekšnieku.

Hans Selje izšķir septiņas stresa norises pakāpes:
 

1.      Orientācijas fāze

2.      Aktivācijas fāze

3.      Pielāgošanās/adaptācijas fāze

4.      Atpūtas fāze

5.      Pārslodzes fāze

6.      Noguruma/spēka izsīkuma fāze

7.      Nāve

Stresa fizioloģiskie procesi un reakcijas ir palikušas nemainīgas, tomēr attīstības vēstures gaitā radikāli izmainījušies ir nosacījumi. Turpmāk tiks tuvāk aprakstītas dažādās stresa fāzes.
1.      Orientācijas fāze
Šajā fāzē runā pārsvarā par jaunās situācijas uztveršanu. Kas notiek :
Akmens laikmetā: viens mūsu priekštecis sēž pie ugunskura un izdzirdis troksni skatās no kurienes tas nāk. Dažu metru attālumā viņš redz plēsīgu dzīvnieku.
Šodien: Šodien orientēties un atšķirt būtisko no nebūtiskā bieži vien ir ļoti grūti. Mēs esam konfrontēti ar veselu virkni stresoru un nereti nonākam pie īstiem kairinājumu plūdiem. Daudzi stresori iedarbojas uz mums vienlaikus vai viens pēc otra, tā ka mēs atrodamies pastāvīgā trauksmes stāvoklī. Pat ja te visbiežāk nav runa par dzīvībai bīstamām situācijām, informācijas pārpilnība, kas mums uzplūst, ir ne mazāk apgrūtinoša.
2.      Aktivācijas fāze

Tagad smadzenes zibens ātrumā izšķir , kā šī situācija ir jānovērtē:

Akmens laikmetā un šodien: Ja pastāv (dzīvību) apdraudoša situācija, mūsu ķermenis tiek sagatavots bēgšanai vai uzbrukumam. Tiek aktivētas lielās muskuļu grupas, rīcībai tiek sagatavota maksimālā enerģija. Uztvere tiek koncentrāta uz nozīmīgāko. Citas lietas tiek nobīdītas tālākā plānā.

3.      Pielāgošanās/adaptācijas fāze
 
Adaptācijas fāzē organisms rūpējas par to, lai mēs tagad jebkurā laikā būtu gatavi bēgšanai vai uzbrukumam. Adaptācijas līmenis tiek uzturēts spēkā atbilstoši draudu ilgumam.
 
Akmens laikmetā un šodien: Fizioloģiskā reakcija šodien ir tāda pati kā akmens laikmetā, tomēr gatavībā esošo enerģiju mēs reti varam izmantota stresa mazināšanai. Patiešām ir vajadzīga fiziska reakcija kā pie sporta sacensībām. Tomēr lielākajā daļā stresa situāciju cīņa vai bēgšana nav iespējama vai nav vēlama. Nav pieņemts, nepatikšanu gadījumā atstāt darba vietu bēgot vai fiziski aizskart priekšnieku. Jums vispirms savas dusmas un ar tām saistītā enerģija ir jānovirza. Ja tas notiek bieži un šī enerģija netiek ilgstoši izvadīta, tad kā sekas var rasties organisma bojājumi.
4.      Atpūtas fāze
Ja draudīgā situācija ir pārvarēta, tad organisms atkal atpūšas:

Akmens laikmetā: Ja dzīvnieks ir aizbēdzis vai ticis veiksmīgi nomedīts, sasprindzinājums mazinās un organisms var atkal atpūsties.

Šodien: Mūsu laikos atpūta parasti ir par īsu vai tās vispār nav. Bieži tas vienkārši nav iespējams, tieši pēc stresa situācijas ļauties atpūtai, jo , piemēram, darba vietā tas nav vēlams. Tikai nedaudzi progresīvi uzņēmumi piedāvā darbiniekiem telpas atpūtas pauzei ( „power napping”) vai relaksācijas un sporta iespējas.

Līdz šim brīdim „stress” vēl ir nekaitīgs un pat noderīgs mūsu attīstībai. Ja organismam tomēr vairs neizdodas pastāvīgi pielāgoties kaut kam jaunam, vai atpūtas fāzes vairs nav pietiekošas, tas noved līdz pārslodzei.
5.      Pārslodzes fāze

Akmens laikmetā: Cilvēks ilgstošas gatavības stāvoklī reaģē tā it kā būtu pastāvīgā bīstamu dzīvnieku ielenkumā. Organisms kaut kad tiek ar to pārslogots, un organisma efektivitāte pastāvīgi samazinās.

Šodien: Pārāk daudzu jaunu stresa situāciju un pārāk īsu atpūtas periodu dēļ organisms atrodas pastāvīgā trauksmes gatavībā. Sagatavotā fiziskā enerģija netiek pietiekoši novadīta un kaut kad vēršas pret savu organismu.
6.      Noguruma/spēka izsīkuma fāze

Akmens laikmetā: Pārslodze noved pie noguruma un cilvēks vairs nevar atbilstoši reaģēt uz kārtējo plēsīgā dzīvnieka uzbrukumu.

Šodien: Mēs jūtamies pārslogoti, nesējam koncentrēties, esam noguruši un pieļaujam kļūdas. Ja šis stāvoklis ieilgst, mēs kļūstam uzņēmīgāki pret slimībām, sekas var būt arī tā sauktais izsīkuma sindroms vai ” burnaut ”.
7.      Nāve

Akmens laikmetā: Ieilgusi izsīkuma fāze, kas padara neiespējamu pretošanos draudiem, tajos laikos nozīmēja jebkuras dzīvas būtnes drošu nāvi.

Šodien: Nogurums apdraud ne tikai mūsu darba spējas un līdz ar to dzīves kvalitāti, bet arī var kļūt arī bīstams dzīvībai. Neuzmanība un pārgurums var provocēt nelaimes gadījumus. Bez tam ir daudzas saslimšanas, kā augsts asinsspiediens, pie kuru rašanās piedalās psihiskie faktori, un kas smagos gadījumos arī var kļūt bīstamas dzīvībai. Stress bojā arī mūsu imūno sistēmu, kas var veicināt infekcijas slimību un autoimūno saslimšanu rašanos. Nedrīkst novērtēt par zemu tādas psihiskas saslimšanas kā fobijas, ēšanas traucējumus vai depresiju, kas sliktākā gadījumā var novest līdz suicidālām darbībām.

Stress ar mēru ir svarīgs izdzīvošanai un normāla dzīves sastāvdaļa! Pārāk daudz stresa bez pietiekošām atpūtas fāzēm padara mūs slimus.
 
Tikai atbilstošs situācijas novērtējums padara to par stresoru! 

 

 

 

 

 

 

 
 Atbalstiet mūs:
Ja vēlaties atbalstīt Stresa profilakses un veselības uzlabošanas atbalsta fondu, tad lūgums ziedojumiem izmantot  sekojošus konta rekvizītus: Stresa profilakses un veselības uzlabošanas atbalsta fonds, Reģ. Nr.: 40008155633, Kr.Barona 93-8, Rīga LV 1001,  Konts: LV55HABA0551027975476
Kontakti: eneirologs@inbox.lv, mob.t. 299-75-880