Stresa profilakse
 
Fiziska slodze
Pētījumi rāda, ka fiziskā slodze ir labākais spriedzes mazinātājs. Tas ir ļoti svarīgs līdzeklis pret stresu. Vingrinājumi, kas tiek izpildīti pareizi, dod ķermenim iespēju darboties efektīvākā režīmā.

Fiziski vingrinājumi uzlabo jūsu sirds un asinsvadu funkcijas, palielinot asinsvadu elastību, palielinot skābekļa saturu asinīs un visā ķermenī, un pazeminot holesterīna un triglicerīdu līmeni asinīs. Tas viss samazina sirds slimību, insultu un augsta asinsspiediena risku.
Garīgi, fiziskie vingrinājumi nodrošina atbrīvošanos no negatīvām emocijām, piemēram, neapmierinātības, dusmām un aizkaitināmības, tādējādi veicinot pozitīvāku noskaņojumu.
 
Vingrinājumi uzlabo garastāvokli, veidojot pozitīvas bioķīmiskas izmaiņas organismā un smadzenēs. Regulāri vingrojot, samazinās virsnieru izstrādāto hormonu līmenis stresa apstākļos, kā arī jūsu ķermenī izdalās lielāks endorfīnu daudzums, kam ir spēcīga pretsāpju, garastāvokļa uzlabošanas funkcija smadzenēs. Nomāktam cilvēkam bieži vien trūkst šo neiroķīmisko vielu. Tādējādi  vingrošana nodrošina pareizu organisma funkcionēšanu  un radīs relaksācijas sajūtu un dziļu, mierīgu miegu.

 
Sāciet ar vingrojumiem vai fiziskām aktivitātēm , kas jum sagādā prieku un vēlams, lai tas veicinātu saskarsmi ar citiem cilvēkiem. Optimāls šādu pasākumu biežums būtu trīs reizes nedēļā no 20 minūtēm līdz divām stundām.

Problēmas vienmēr šķitīs mazāk svarīgas laikā, kad jūs staigājat, peldat, skrienat, braucat ar riteni vai esat iesaistīts jebkurās fiziskās aktivitātēs. Paralēli garīgam labumam, fiziskās nodarbības samazina pārmērīgo adrenalīna daudzumu.
 

Pirms uzsākat savu fiziskās aktivitātes programmu, jums ir jābūt fiziskai pārbaudei. Ja jūs esat vecāks par četrdesmit, jūs ārsts, iespējams, vēlēsies veikt stresa elektrokardiogrammu, lai noteiktu, cik lielu slodzi jūsu sirds var izturēt. Ja neesat regulāri nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm kādu laiku, iesildieties, sāciet lēnām ar zemas slodzes vingrojumiem un pakāpeniski palielina savu slodzi. Ja Jums rodas jebkādas nelabvēlīgas blakusparādības, piemēram, reibonis, krampji vai sāpes krūtīs, pārtrauciet nodarbību un konsultējieties ar savu ārstu.
Uzsākot savu fiziskās aktivitātes programmu ļoti ieteicams būtu konsultēties ar fizioterapeitu, kurš vispirms novērtēs jūsu muskuļu stāvokli un tad ierādīs vingrojumu un aktivitāšu kompleksu, kas būs piemērots tieši jums, un galvenais – parādīs kā to pareizi darīt.
Lasiet vairāk : Fizioterapija

Avots: www.fizio.lv  

Aeroba vai anaeroba fiziska slodze

Pastāv divu veidu fiziskā slodze, kas pilda dažādas funkcijas.
Aerobie vingrojumi ir ilgstoša darbība, kas iesaista galvenās muskuļu grupas, piemēram, peldēšana, skriešana vai intensīva pastaiga. Jūsu sirds un elpošanas ātrums palielinās, un vairāk skābekļa cirkulē jūsu ķermeni. Šis fiziskās aktivitātes veids stiprina jūsu sirds un asinsvadu sistēmu un palielina jūsu vispārējo spēku un izturību. Aerobās aktivitātes mērķis ir palielināt jūsu pulsu, lai sasniegtu līmeni, kas ir atbilstošs jūsu vecumam. Jums jāsasniedz šis līmenis vismaz uz divdesmit minūtēm 3 reizes nedēļā, lai gūtu labumu no aerobās slodzes.

Anaerobā slodze neizmanto enerģiju, lai trenētu jūsu sirdi.
Tas tomēr nenozīmē, ka to izmantot ir bezjēdzīgi. Tā uzlabo jūsu muskuļu spēku un elastību, un  atbrīvo no negatīvām emocijām.
Ir trīs veidu anaerobā slodze:
1. Izotoniskā - prasa, lai jūsu muskuļi saraujas izpildot kustību, piemēram, svaru celšanas.
2. Izometriska - prasa, lai jūsu muskuļi saraujas ar pretestību, bez kustībām. Izometriskie vingrinājumi palielina muskuļu izturību , nepalielinot to apjomu.
3. Stiepšanas vingrinājumi, palīdzēs palielināt elastību un locītavu kustīgumu.

Vingrinājumu veidu jums jāizvēlas,  izejot no  jūsu fiziskām spējām. Svarīgākais noteikums ir izvēlēties darbības, kas jums patīk un kas ir pieejamas un iespējamas, lai jūs varētu tās veikt regulāri. Jums arī ir jāapsver, vai vēlaties vingrināties vienatnē,  vai iesaistīties grupu nodarbībās un sociālās aktivitātēs. Daži cilvēki atklāj, ka nodarbības kopā ar citiem sniedz tiem atbalstu un iedrošinājumu, un tas pat var būt jautri!
 
Avots: www.fizio.lv  
 
 
 Atbalstiet mūs:
Ja vēlaties atbalstīt Stresa profilakses un veselības uzlabošanas atbalsta fondu, tad lūgums ziedojumiem izmantot  sekojošus konta rekvizītus: Stresa profilakses un veselības uzlabošanas atbalsta fonds, Reģ. Nr.: 40008155633, Kr.Barona 93-8, Rīga LV 1001,  Konts: LV55HABA0551027975476
Kontakti: eneirologs@inbox.lv, mob.t. 299-75-880