Stresa profilakse
 
Mūsu ķermeņa reakcija uz stresu - Vispārējās adaptācijas sindroms (VAS)

 

Ja personai ir stresa pieredze, smadzenes uzsāk 1400 dažādus risinājumu meklējumus, tostarp izgāž dažādas ķīmiskas vielas mūsu asinsritē. Tas dod īslaicīgu impulsu darīt visu, kas jādara, lai izdzīvotu. Ja nekas netiks darīts, tad personai var notiks infarkts vai insults. Daudzi cilvēki sāk lietot alkoholu. Viņiem ir depresija, grūtības iemigt, sāpes krūtīs. Organismam pazeminās imunitāte, lai cīnītos ar slimībām. Tādēļ, ļoti bieži, šādas personas mirst no tādām slimībām kā vēzis, plaušu karsonis, u.c. Stress nekad netiks identificēts kā nāves cēlonis. Par to vienmēr būs atbildīgas citas slimības.

Ārsti ķermeņa reakciju uz stresu sauc par Vispārējās adaptācijas sindromu (VAS). Tam ir trīs posmi/stadijas.

Pirmo VAS posmu sauc par trauksmes reakciju, kad ķermenis izdala adrenalīnu un izmanto dažādus citus fizioloģiskus mehānismus, lai cīnītos ar stresu un saglabātu kontroli. To sauc cīņas vai bēgšanas reakciju. Muskuļi saspringst, sirds sitas straujāk, elpošana paātrinās, svīšana pastiprinās, acis ieplešas un kuņģis var sažņaugties. Ticiet vai nē, tas tiek darīts , lai pasargātu jūs gadījumā, ja kaut kas slikts atgadās. Kad stresa cēlonis tiek novērsts, ķermenis atgriežas normālā stāvoklī.

Ja stresa iemesls nav novērsts, VAS pāriet uz otro stadiju, ko sauc par pielāgošanās stadiju. Tā ir organisma reakcija uz ilgtermiņa aizsardzību. Tas izdala vēl vairāk hormonus, kas paaugstina cukura līmeni asinīs, lai uzturētu enerģiju un paaugstinātu asinsspiedienu. Šīm pretestības reakcijām virsnieru garoza (ārējai apvalks) ražo hormonus, ko sauc par kortikosteroīdiem . Pārmērīgus organisma aizsardzības mehānisms, kas notiek šajā posmā, iespējams, var izraisīt slimību. Ja šī pielāgošanās fāze turpinās ilgāku laika periodu bez relaksācijas periodiem un atpūtas, lai līdzsvarotu stresa reakciju, slimnieks cieš no noguruma, zaudē koncentrēšanās spējas , uzbudinājums vai letarģija bar būt kā mēģinājums pretoties negatīvam stresam.

Trešo VAS stadiju sauc par izsīkuma stadiju. Šajā posmā organismam ir beigušās ķermeņa enerģijas un imunitātes rezerves. Smagi cieš garīgie, fiziskie un emocionālie resursi. Ķermenis piedzīvo „virsnieru izsīkumu”. Virsnieru izsīkuma rezultātā cukura līmenis asinīs samazinās , samazinot stresa toleranci, veicinot pakāpenisku garīgo un fizisko izsīkumu, novedot pie slimības un sabrukuma.

Hipotalāma-hipofīzes-virsnieru (HHV) savstarpējā saistība tūkstošiem gadu cilvēkiem ir nodrošinājusi izdzīvošanu. Tomēr tiem, kas cieš no hroniskas trauksmes un depresijas šis process darbojas nepareizi. Pastāvīgs stress jau agrīnā vecumā pārtrauc šo ciklu. Tā vietā, lai izslēgtos, kad krīze ir beigusies, process turpinās, un hipotalāms turpina dot signālu virsnierēm un tās turpina ražot kortizolu. Šis, stresa izraisītais palielinātais kortizola produkcijas mehānisms, noved pie noguruma un depresijas. Kortizols arī traucē serotonīna aktivitāti, sekmējot depresijas efektus.

Pastāvīgi augsts kortizola līmenis nomāc imūnsistēmu, palielinot interleikīna-6 producēšanu , kas atspoguļo imūnās sistēmas stāvokli. Tas sakrīt ar pētījumu rezultātiem, norādot, ka stresam un depresijai ir negatīva ietekme uz imūnsistēmu. Samazināta imunitāte padara organismu uzņēmīgāku pret visu, sākot no aukstuma un gripas līdz vēzim. Piemēram, smagu slimību biežums, tajā skaitā vēzis, ir ievērojami lielāka to cilvēku vidū, kuri ir pārcietuši laulātā nāvi iepriekšējā gadā. Par laimi, šo imūnās sistēmas apspiešanas procesu var labot ar psihoterapijas, medikamentu palīdzību, vai arī ietekmēt ar daudziem citiem pozitīviem paņēmieniem, kas atgriež cerību un pašcieņu.

Tātad, ļoti bieži, tiem, kas pakļauti nopietnam , ilgstošam stresam, var būt slimības, kas saistītas ar imūndeficītu un tie var pat nomirt no šīm slimībām. Nāve neiestāja no paša stresa. Notiek tā, ka organisms zaudē spēju pretoties stresam. Tādējādi personas, mirst no imūndeficīta sekām, piemēram, infekcijas, vēža u. Tādēļ, ir ļoti svarīgi, lai mēs atpazīstam stresa cēloņus un novēršam tos, lai saglabātu veselīgu dzīvesveidu.

Vēl viens stresa rezultāts ir artēriju piesārņojums ar taukiem un holesterīnu, kas atbrīvojas organismam cīnoties ar stresu. Tas var izraisīt sirdslēkmi vai insultu, zaudējot asins piegādi smadzenēm. Daudzi cilvēki sāk lietot alkoholu, lai cīnītos pret stresu. Stress var arī izpausties ar daudzām citām slimībām - depresiju, galvassāpēm, bezmiegu, čūlām, astmu, u.c..

Stresa labās puses

Neskatoties uz tā slikto reputāciju, stress ir viena no mūsu organisma labākām aizsardzības sistēmām. Kad mēs jūtam briesmas, piemēram, automašīnu brauc mums virsū, mūsu organisms atbrīvo adrenalīnu un citas ķīmiskās vielas, kas padara mūs modrākus, paaugstina mūsu asinsspiedienu un palielina spēku, ātrumu un samazina reakcijas laiku. 

Tāpat, ja jūtat, ka Jūsu bizness var izputēt, jūs papildus smagi strādāsiet, lai sasniegtu mērķi. Tā ir līdzīga situācija ar dzīvībai draudošām briesmām. Tas, ko mums jāmācās - jāpārliecinās, ka šī situācija neturpināsies ilgāku laiku, ietekmējot mūsu veselību.

 
 
 Atbalstiet mūs:
Ja vēlaties atbalstīt Stresa profilakses un veselības uzlabošanas atbalsta fondu, tad lūgums ziedojumiem izmantot  sekojošus konta rekvizītus: Stresa profilakses un veselības uzlabošanas atbalsta fonds, Reģ. Nr.: 40008155633, Kr.Barona 93-8, Rīga LV 1001,  Konts: LV55HABA0551027975476
Kontakti: eneirologs@inbox.lv, mob.t. 299-75-880